Par un ap plānveida laparoskopiski veiktu operāciju

Ne visas saslimšanas, traumas, stāvokļi mums kā ārstniecības personām ir personīgi jāpiedzīvo, lai spētu sniegt atbalstu saviem pacientiem mērķtiecīgas rehabilitācijas veidā. Bet ir reizes, kad arī mēs (ārstniecības personas) nonākam pacienta vietā (lomā, situācijā), un šādas pieredzes palīdz uzdot jautājumus, atrast atbildes situācijās, kurās "Tu nezini, ko Tu nezini, līdz Tu uzzini". 

Par to arī šajā rakstā, ko balstu savā personīgajā pieredzē pēc laparoskopiski veiktas operācijas, šobrīd pieejamiem pētījumiem un informācijas. 

Šis raksts nav izmantojams kā vadlīnijas, bet pieredzes stāsts un ieteikumi, ko pārrunāt ar savu ārstējošo ārstu un pielietot, ja Jūsu konkrētajā gadījumā tas ir pieļaujams, nepieciešams. Jebkuru neskaidrību gadījumā svarīgi ir vērsties pie ārstējošā ārsta vai ģimenes ārsta.

Laparoskopija ir ķirurģijas tehnika, kuras laikā operācija tiek veikta ar nelieliem iegriezumiem vēdera sienā (5-7 mm). Procedūrai nepieciešama vispārēja anestēzija, pēc tam vēdera dobumu piepilda ar oglekļadioksīdu (CO2), lai labāk vizualizētu iekšējos orgānus un varētu veikt operāciju. Laparoskopijas laikā ķirurgs caur vēdera sienu ievada 3 vai 4 modernus ķirurģiskos instrumentus, un viens no tiem ir optiskās šķiedras instruments - laparoskops. Pacienta iekšējo orgānu precīzai apskatei tiek izmantots specializēts aprīkojums ar mini kameru, kas savienota ar monitoru. Šī tehnika ļauj izpētīt jaunas izmaiņas (diagnostisko laparoskopiju), kā arī veikt ķirurģisku ārstēšanu (ķirurģiskās laparoskopijas).

Šī metode tiek uzskatīta par "draudzīgu" t.i ar salīdzinoši mazu asins zudumu, mazāku audu bojājumu, ātrāku atlabšanu, taču ir svarīgi saprast, ka tā tik un tā ir OPERĀCIJA. Kas nozīmē, ka ir svarīgs ne tikai pēcoperācijas periods, bet arī sagatavošanās tai. Jo mūsu šodiena ir vakardienas izvēles.

PRE - REHABILITĀCIJA/ SAGATAVOŠANĀS PLĀNVEIDA OPERĀCIJAI

Katrs gadījums ir individuāls, tāpēc ar ārstējošo ārstu pārrunājams, taču te apkopotā pieredze var palīdzēt uzdot īstos jautājumus un saņemt sev svarīgas atbildes.

Manuprāt, pre-rehabilitācijas posms un sagatavošanās operācijai notiek visa mūža garumā. T.i., jo esam fiziski aktīvāki, rūpējamies par pilnvērtīgu uzturu, kā arī sekojam līdzi savai psihiskajai veselībai, jo lielāka iespēja, ka operācija un atlabšanas process kā tāds noritēs veiksmīgi. Uztveram šo laika posmu kā sava organisma "sapucēšanu", rezervju papildināšanu.

Sekojam līdzi, lai

1. Ikdienā tiktu uzņemts pietiekams (arī nepārspīlējot ar pārmērīgu tā uzņemšanu) šķidruma (ūdens) daudzums, īpaši, apmēram, nedēļu pirms operācijas. Tas palīdz ātrāk izvadīt no organisma medikamentus, kas tiek izmantoti narkozes laikā, līdz ar to mazinās dulluma, vispārējā diskomforta sajūta, kā arī nodrošina iespējami normālus ar to saistītos vielmaiņas procesus. Viens no pietiekama uzņemtā šķidruma daudzuma rādītājiem ir urīna krāsa. Urīnam dienas laikā jābūt viegli dzeltenā krāsā, bez specifiskas smakas. 

OPERĀCIJAS dienas rītā NEDRĪKST DZERT UN ĒST (ieteicams arī iepriekšējās dienas vakarā izvēlēties viegli sagremojamu ēdienu un, ja operācija ir paredzēta no rīta, neuzņemt to vēlāk par plkst. 18:00), lai samazinātu risku, ka kuņģa saturs narkozes laikā nonāk elpceļos (tas ir ļoti bīstams stāvoklis).

2. Sabalansēts uzturs. Pietiekams šķiedrvielu daudzums (piemēram, dārzeņi) - uzlabo kuņģa - zarnu trakta darbību, tādējādi mazinot aizcietējuma riskus pēc šāda veida operācijas. Pietiekams olbaltumvielu daudzums (pākšaugi, piena produkti, olas, kvalitatīva gaļa) - veicina audu dzīšanu.

Var izmantot arī uztura bagātinātājus (konsultējoties ar speciālistu). Es papildus uzturam jau 3 nedēļas iepriekš sāku lietot Preimmu* (šķiedrvielu komplekss), Vitarest* (mērķētā probiotika), lai parūpētos par savu kuņģa zarnu traktu un tā labsajūtu.

* Šī nav reklāma. Manis minēti uztura bagātinātāji ir mana personīga izvēle.

3. Regulāras fiziskās aktivitātes, kas līdz šim ir izvēlētas. Ja tādu līdz šim nav, ļoti laba alternatīva ir 30 minūšu pastaigas raitā solī 1 reizi dienā (pēc PVO rekomendācijām).

Es turpināju savu ierasto režīmu, bet apmēram 2 nedēļas pirms operācijas vēl vairāk uzmanības pievērsu mobilitāti uzlabojošiem vingrojumiem (kustību apjoma uzlabošanai) tieši gūžu, plecu locītavās un vēdera priekšējā sienā. Tie ir stiepšanās vingrojumi. Savukārt muskuļu spēka uzlabojošus vingrojumus vēl vairāk akcentēju tieši muguras, sēžas muskuļiem. Kāpēc tā ? Jo pēc operācijas ir tendence "sakņupt" (saudzējot operācijas vietu un vēlāk - notiekot audu dzīšanas procesam, kas rada arī rētaudus), kā arī ir ļoti liela iespēja, ka parādīsies tipiskās plecu, atslēgas kaula, sprandas sāpes (saistītas ar operācijas laikā izmantoto gāzi un tās radīto kairinājumu uz diafragmu inervējošo nervu nervus phrenicus un nervus supraclavicularis - vairāk informācijas zemāk). Šī ir profilakse tam.

4. Ergnomiskie risinājumi.

Parūpējos, lai mājas vide man būtu ērta. Gulēju uz dīvana, kuram uzliku gultas matraci, lai tas būtu augstāk un man būtu vieglāk apgulties.

Braucot uz operāciju līdzi ņēmu spilvenu, uz kura atbalstīt rokas sēdus pozā (tādējādi pēc operācijas it kā pieturot vēderu klepošanas/ šķaudīšanas gadījumā). Var izmantot arī papildus spilvenu muguras atbalstam. Noder arī pleds, jo pēc operācijas bieži vien (nervu sistēmas atbildes reakcija) kļūst vēsi.

PĒC OPERĀCIJAS PACIENTS NEDRĪKST VADĪT AUTOMAŠĪNU. Tāpēc lūdzu savlaicīgi parūpējieties, lai ir kāds, kas Jūs nogādā mājās !

Pirmajās dienās ar ārsta atļauju ikdienā īslaicīgi (līdz 4 stundām dienā) var izmantot arī grūtnieču jostu (tā nav muguras lejasdaļas ortoze jeb korsete, skatīt pielikumu). Tā palīdz mazināt sāpes vēderā veicot pozu maiņu.

Man somā līdzi bija:

halāts, čības, ūdens, ko pēc operācijas padzerties, kad tāda atļauja tiek dota. Sievietēm ginekoloģisku operāciju gadījumā var būt vajadzīgas arī higieniskās paketes, jo ir iespējama asiņošana.

PĒCOPERĀCIJAS PERIODS

Pēc operācijas var būt sakāpinātas sajūtas un izjūtas, līdz ar to ir svarīgi par sevi parūpēties un palīdzēt sev atlabt.

• Nelielas, bet biežas pastaigas pa istabu.
• Plecu izapļošana (virzienā ATPAKAĻ).

Svarīgi, ka visas kustības plecu joslā akcentējam virzienā atpakaļ, lai mazinātu vēlmi "sakumpt" !

• Nostāšanās durvīs un roku pielikšana durvju augšējai malai (ja ārsts atļauj celt rokas virs plecu līmeņa) palīdzēs "iztaisnoties" un uzlabos ne tikai stāju (radot vieglu iestiepumu ķermeņa priekšējā daļā), bet arī elpošanas sistēmas darbību (iestiepjot starpribu muskuļus).
• Slotas kāta vilkšana sev aiz pleciem izelpā līdz lāpstiņu vidējai daļai vai līdz pleciem (atkarīgs no mobilitātes jeb kustīguma).
• Ļoti ieteicams vairākkārt dienas laikā veikt apzināti dziļas ieelpas caur degunu un lēnas, garas izelpas caur lūpām (var būt pat ar skaņu kā nopūtas), jo operācijas laikā izmantotā gāze rada diafragmas kairinājumu un īslaicīgi izmaiņa elpošanas stereotipu jeb veidu kā mēs elpojam (elpa kļūst virspusēja, samazinās ieelpas tilpums).
• Guļot uz sāniem ieteicams starp ceļiem likt spilvenu, jo tas mazina spiedienu gūžu locītavās un atslogo muguras lejasdaļu. Īslaicīga gulēšana uz vēdera palīdz izvadīt gāzi un bieži mazina arī sāpes (ja ārstējošais ārsts atļauj).

• Pirmajās pēoperācijas dienās īpaši jāseko līdzi tam, lai tiktu uzņemts pietiekams šķidruma daudzums, kas palīdz izvadīt no organisma zāļvielas, kas tika izmantotas narkozes laikā.

• Ļoti ieteiktu pajautāt ārstējošam ārstam, kur vērsties nopietnu neskaidrību gadījumā (piemēram, ja ir kādas pēkšņas komplikācijas - manā gadījumā tā bija alerģija pret antibiotikām un pēkšņa tūska un tas viss notika sestdienā).

POSTLAPAROSKOPISKAS OPERĀCIJAS PLECA SĀPES 

Pāris stundu laikā pēc operācijas var parādīties sāpes labajā vai kreisajā plecā ar izstarojumu uz atslēgas kaulu, kakla priekšējo daļu vai sprandas apvidu. Šādas sāpes ilgst pāris dienas, bet dažkārt ieilgst pat līdz 5 nedēļām. Tā kā šādas sāpes ir ļoti izplatītas - 66 % gadījumu, kad tiek veiktas manipulācijas ar kuņģi, 57.1 - 65.5 % gadījumu pēc apediktomijas (tautā sauktā "aklās zarnas izņemšana") un pat 80 % gadījumu*, kad šī pieeja tiek izmantota ginekoloģijā, tai veltu atsevišķu sadaļu.

* Current Pain and Headache Reports (2025) 29:18 https://doi.org/10.1007/s11916-024-01355-y

Šīs sāpes nav tieši saistītas ar pleca locītavas strukturālām izmaiņām. Literatūrā un pētījumos šo skaidro sekojoši - šīs ir atstarojošas sāpes. Proti, operācijas laikā izmantotā ogļskābā gāze kairina nervus phrenicus (inervē diafragmu). Šis nervs veidojas kā nervu kūlītis no mūsu kakla trešā, ceturtā un piektā kakla skriemeļa. No šī paša kūlīša atiet arī virspusējais jušanas nervs - nervus supraclavicularis - kas inervē atslēgas kaula, pleca apvidu. Līdz ar to rodās šādas atstarojošas sāpes šajā apvidū, kas var būt ļoti nepatīkamas un traucējošas. Pētījumos tiek aplūkotas dažādas metodes šo sūdzību mazināšanai, bet klīniskajā praksē un manā pieredzē pieejamas ir neinvazīvās pieejas t.i vingrojumi - manis iepriekš aprakstītā plecu apļošana, krūšu muskuļu stiepšana, diafragmālā elpošana, biežas pastaigas, mainīgas pozīcijas.

Atgriešanās ikdienā - darba, sadzīves pienākumu izpildē, fiziskajās aktivitātēs - notiek pēc ārstējošā ārsta rekomendācijām. Bet svarīgi ir atcerēties, ka atveseļošanās ir atkarīga no vairākiem faktoriem, to savstarpējās mijiedarbības, tāpēc pat labi sagatavojoties, pildot ārsta pēcoperācijas perioda ieteikumus, var būt gadījumi, kad atlabšana notiek lēnāk un arī pret to ir jāizturās cieņpilni. 

Ja gadījumā atgriešanās pie ierastajām fiziskajām aktivitātēm nenorit sekmīgi, ir vērts konsultēties ar fizioterapeitu, lai rastu piemērotāko risinājumu. Var noderēt kompetenta osteopāta palīdzība. Tāpat var būt gadījumi, ka operācijas process rada emocionālus pārdzīvojumus (ja gadījumā šī metode tiek izmantota kā diagnostikas rīks un ir kāda atradne), tāpēc būtu svarīgi vērsties pie psihiskās veselības speciālista (zinoša psihologa, psihoterapeita vai cita profesionāla psihiskās veselības speciālista), lai saņemtu atbalstu. Jo ķermenis atceras .. ja ap šo notikumu ir spēcīgi pārdzīvojumi, ar vienkāršu "nedomāšanu par to" reizēm ir par maz. Veselā miesā ir vesels gars. Un otrādi. Tāpēc aicinu ņemt vērā arī šo aspektu un rūpēties par sevi pilnvērtīgi. 

Cieņā un sirsnībā
fizioterapeite Ieva